Katrā sievietē ir dieviete. Sievišķie arhetipi sengrieķu mitoloģijā

Jaunavīgās dievietes: Artemīda, Atēna, Hestija

Trīs mūžam jaunās dievietes, kuras personificē neatkarību, aktivitāti, no attiecībām brīvu dzīvi.
Artemīda un Atēna ir ekstraverti un uz sasniegumiem orientēti arhetipi, bet Hestija ir intraverts arhetips.
Mērķis: pārstāv sievietes iekšējo dzinuli attīstīt talantus, sekot savām interesēm, atrisināt problēmas, sacensties ar citiem, izteikt sevi skaidrā valodā vai caur savu apkārtni, vai arī dzīvot kontemplatīvu dzīvi.
Jaunavīgās dievietes – sievietes daļa, kas nepieder vīriešiem vai paliek vīrieša neskarta – to nav skārusi vajadzība pēc vīrieša vai viņa novērtējuma. Tās pastāv kā pilnīgi atdalīta, brīva, suverēna daļa (psiholoģiska jaunavība).

Jaunavīgās dievietes arhetips:

Viņa var pateikt „nē”, kad vieglāk ir pateikt „jā”, viņu neietekmē precēto vai neprecēto ne-jaunavīgo sieviešu apsvērumi, kas liek pielāgoties apstākļiem. Ja sieviete ir „pati par sevi”, viņu virzīs vajadzība sekot savām iekšējām vērtībām. Viņa darīs to, kam ir jēga, vai kas piepilda viņu, neatkarīgi no tā, ko domā citi. Jaunavīgā dieviete ir tīra sievietes būtība un viņas vērtības esence. Tā paliek neaptraipīta.
Jaunavīgais arhetips var manifestēt to sievietes daļu, kas ir slepeni vai atklāti feministiska. Iespējams, tas izpaužas kā ambīcija, kam sievietes parasti neuzdrošinās sekot. Tā var būt sievietes radošā izpausme kā dzejniecei, gleznotājai, mūziķei, radot mākslu, kas pāraug viņas sievietes pieredzi.

Apziņas īpašība – fokusēts gaismas stars.

Ikvienai no trīs dieviešu kategorijām ir raksturīga apziņas īpašība. Jaunavīgās dievietes raksturo koncentrēta apziņa - spēja koncentrēties uz svarīgo, tās pilnībā spēj iegrimt darbā, atslēdzot mazsvarīgo, tas ir vienvirziena prāts, kas ļauj paveikt iecerēto.
Ja Artemīda un Atēna koncentrējas uz ārējiem mērķiem – būs sasniegumi. Ja koncentrēšanās ir vērsta uz iekšieni, uz garīgo centru, kā Hestijai, sieviete, kurai šis arhetips ir spēcīgs, spēj ilgstoši meditēt. Viņas uzmanību nevar novērst ne apkārtējā pasaule, ne neērtības, saglabājot īpašo pozu.

ARTEMĪDA (rom. Diāna)

Medību un Mēness dieviete, sāncense un māsa.

Artemīda kā dieviete medniece un Mēness dieviete bija neatkarīga sievietes gara personifikācija. Viņas pārstāvētais arhetips iedrošina sievieti meklēt pašas izraudzītos mērķus pašas izvēlētā jomā. Ir imūna pret mīlestības atkarību. Pārstāv veseluma sajūtu – „pati par sevi”, „es pati varu par sevi parūpēties” attieksmi, kas sievietei ar pašpaļāvību un neatkarīgu garu ļauj funkcionēt pašai par sevi, ļauj justies kā pilnīgam veselumam, neatkarīgi no vīrieša. Viņas identitāte un vērtības izjūta ir balstīta uz to, kas viņa ir un ko viņa dara (nevis uz to, vai ir precējusies un ar ko).

Artemīdas arhetips sievietei dod iedzimtu spēju intensīvi koncentrēties uz sev svarīgo un nenovērsties no sava ceļa citu vajadzību vai sāncensību dēļ (konkurence paaugstina „pakaļdzīšanās azartu”). Mērķa apziņa un neatlaidība par spīti apstākļiem, kad „medījums” nav tik viegli notverams, raksturīgas īpašības, kas ved uz sasniegumiem.

Pārstāv sieviešu kustības idealizētās īpašības – sasniegumus un konkurenci, neatkarību no vīriešiem un viņu spriedumiem, kā arī rūpes par upuru lomā nonākušām, bezpalīdzīgām sievietēm un jaunām meitenēm.

Artemīdu pavadīja pulks mazāku dievību – nimfas. Tās ceļoja kopā ar viņu, izdarīja atklājumus, medīja, bija brīvas no mājsaimniecības rūpēm, no „idejām”, kas sievietei būtu jādara, atradās ārpus vīriešu kontroles robežām. Viņas bija kā „māsas” ar lielo „māsu” Artemīdu (sieviešu brālība) priekšgalā.

Raksturo sievietes vienotību ar sevi un dabu, jūt garīgu saikni ar dabu.

Kā kultivēt Artemīdu?
Jāspēj dzīvi organizēt pašai un izjust veselumu, esot „pašai par sevi”. Jāveic darbi patstāvīgi.

Sieviete – Artemīda
Artemīdas īpašības parādās ātri, šo tipu agrā bērnībā saista aktīvi obkjekti, piem. Bērnam neraksturīgas koncentrēšanās spējas, stūrgalvīgs bērns, neaizmirst solījumus.
Pusaudzes gados Artemīda ir ar izturību, drosmi un gribu uzvarēt, nekas viņu nekavē tiekties uz mērķi (tūrisma pārgājieni, kalni, utt.) Šādai pusaudzei piemīt neatkarības jūtas un tieksme pēc atklājumiem. Lozungs „neiegrožojiet mani!” Neielaižas kompromisos, jo neilgojas izpatikt citiem. 

Taču citi viņu uzskata par stūrgalvīgu un nesievišķīgu. Koledžā viņa izbauda prieku par neatkarību un sacensības izaicinājumu savām interesēm, parasti atrod „gara radiniekus”, ar kuriem doties uz priekšu. Lai spodrinātu fizisko formu, viņa dienā var noskriet daudzas jūdzes, tīksminoties par savu spēku un pievilcību, izbaudot savu domu gaitu, laba slēpotāja un maratonskrējēja.

Darbs. Ieliek pūles darbā, viņu pamudina konkurence un pretestība. Darbojas gan karjeras jomā, gan arī ieceres var būt nemateriālas.
Sieviete Artemīda nav tradicionāla, tāpēc viņa nereti atrodas konfliktā ar sevi vai citiem, kas viņas centieniem var apcirpt spēkus (mērķis nav sasniedzams).

Attieksme pret sievietēm. Sievietes kā māsas, draudzību uzskata par ļoti svarīgu, aizsākas jau skolā. Pat ja Artemīdas sieviete ir individuāliste, gandrīz vienmēr tā atbalsta sieviešu tiesības.

Seksualitāte. Tā var palikt neattīstīta un neizprasta. Līdzinās darbā aizņemta vīrieša attiecībām – abiem tā ir sekundāra.

Laulība. Agrā jaunībā A. domas nav saistītas ar laulībām (mācības, darbs), tā nevēlas iekārtoties siltā vietā. Var dzīvot neprecējusies un vispār neapprecēties, jo patīk, ja ir daudz aplidotāju. Laulība ir līdzvērtīga.

Bērni. Nav mātes tips, bet bērni patīk. Ja A. ir vientuļā māte, tā parasti ir laba māte, aizstāv bērnu. Patīk mātišķo enerģiju novirzīt radu un draugu bērniem. A. ilgojas, lai bērni izaug lieli un neatkarīgi. Ja Artemīdai ir pasīvs bērns, tad būs konflikts (var radīt atkarīgu bērnu).

Psiholoģiskās grūtības. Var ievainot citus, kuri viņu aizstāv, vai apdraudēt tos, kurus vēlas aizstāvēt.
Vājuma nicināšana. Artemīdas sieviete spēj būt cietsirdīga pret vīriešiem, kas viņu mīl, ja viņš to vairs neinteresē. Viņa var to atraidīt vai uztvert kā nevēlamu traucēkli.
Postošais niknums – ir graujošs spēks (simbolizē mežonību), nepieejamība, neiejūtība. Artemīdas dusmas pārspēj vienīgi Hēra. Artemīda dusmas vērš uz vīriešiem, nevēlas respektēt kaut ko viņai nevērtīgu. Artemīdas sievietei vajag tieši „paskatīties acīs” savam graujošajam niknumam. Sastapšanās ar šo iekšējo „zvēru” prasa drosmi. Pazemība un mērenība, kas atjauno cilvēcību, sieviete pamostas un redz, ka ir trūkumu pilna.

Izaugsmes ceļi
Apzināti jāattīsta attiecību potenciāls, jāiemācās mīlēt un dziļi rūpēties par vīrieti, sievieti vai bērnu.

Atēna

Gudrības un amatniecības dieviete, stratēģe un tēva meita (romiešu Minerva). 

Saskaņā ar dievietes misiju, kura pārvaldīja kaujas stratēģiju kara laikā un vadīja mājamatniecību miera gadā. Ar Atēnu saistītajās cīņas un mājsaimniecības prasmēs ietilpa plānošana un izpildīšana, darbības, kas prasīja mērķtiecīgu domāšanu. Gudrības raksturīgās iezīmes bija stratēģija, prakticisms, taustāmi rezultāti. Augstu vērtē racionālu domāšanu un atzīst gribas un prāta valdīšanu pār instinktiem un dabu.

Atbilst loģiskas sievietes modelim, tās, kura klausa prātam, nevis sirdij. Atēna ir sievišķības arhetips, parāda, ka asa un vēsa prāta saglabāšana emocionālās situācijas karstumā un labas taktikas lietošana konflikta apstākļos ir dabiskas dažu sieviešu īpašības.

Jaunavīgā dieviete. Uz Atēnu attiecas arī Artemīdai piemītošās neievainojamības un veseluma īpašības. Atēna liek sievietei fokusēties nevis uz citu vajadzībām, bet tieši uz viņai svarīgo. No citām jaunavīgām dievietēm atšķiras ar to, ka meklē vīriešu kompāniju, izbaudot vīriešu darbīgo un spēcīgo partnerību. Neievainojamās dievietes īpašības ļauj viņai izvairīties no emocionāliem vai seksuāliem sakariem ar vīriešiem, ar kuriem saista darba attiecības. Viņa var būt kompanjone, kolēģe vai vīrieša uzticības persona, neļaujoties erotiskām jūtām vai emocionālai tuvībai. Mitoloģijā Atēna augstu vērtē pasaulīgās lietas, nobriedušāka par Artemīdu.

Stratēģe. Atēnas asais prāts ļauj sievietei efektīvi izpausties situācijās, kur jārēķinās ar politiskiem vai ekonomiskiem apsvērumiem. Viņa zina, kas ir būtiskākais. Diplomātija, kas ietver stratēģiju, varu un maskētus manevrus, ir tā nozare, kur tā izceļas.

Tēva meita. Dabā ir tiekties pēc spēcīgiem vīriešiem, kuriem ir vara, atbildība un spēks, kas atbilst patriarhāla tēva vai „bosa” arhetipam. Atēnas ietekmē sieviete sliecas veidot mentora attiecības ar stipriem vīriešiem, ar kuriem viņa dala savstarpējās intereses un uzskatus.
Ir politiski konservatīvas, pretojas pārmaiņām. Atēnu nesaista neveiksmīgie, nomāktie, dumpīgie.

Atēnas bruņas. Saprāta aizsardzība – atturēt sievieti no sāpēm, nejust citu ciešanas.

Kā kultivēt? Ar izglītību un darbu.

Atēnas sieviete. Stabils un draudzīgs amerikāņu sievietes tips, kas vislabāk personificē Atēnu zem ikdienas maskas. Viņa ir praktiska, nesarežģīta, komunikabla, uzticama sieviete, kas dara to, ko vajag bez liekas kņadas. Tipiski – laba veselība, nav mentālu konfliktu.
Fiziski aktīva, spodra, kārtīga sieviete, kas visu mūžu izskatās pēc priekšzīmīgas skolnieces. Apģērbs – „kārtīgs”, kas ir praktisks, labas kvalitātes, tāds, ko neiespaido mainīgā mode.

Darbs. Vēlas par kaut ko kļūt. Smagi strādā, lai to sasniegtu, pieņem realitāti. Darba gadi ir ražīgi: slavas un panākumu pasaulē ir uzvaras. Mājās izceļas ar mājamatniecības prasmēm, izmantojot praktisko un estētisko.
Atēnas sieviete nespēlē Pelnrušķīti, negaida, ka tiks izpestīta ar laulību. Nav fantāziju par „princi, kurš kādudien ieradīsies.” Ja apprecas, ir spējīga saimniecības vadītāja.
Ir lieliska skolotāja. Akadēmiskajā laukā var būt spējīga pētniece.

Seksualitāte. Dzīvo ar prātu, bieži nav saskarsmes ar savu ķermeni, uzlūko kā utilitāru daļu, jo apzināšanās ir dziļi. Nepieciešams aktivizēt Afrodītes vai Hēras arhetipu, citādi sekss var būt kā piederoša „līguma daļa” vai aprēķina darbība.

Laulība. Partnerattiecības ir lieliskas, bet jūtu ziņā daudz kas var izpalikt vai nu tāpēc, ka vīrs līdzīgi viņai ignorē emocijas, vai saprot, ka sieva tās neizprot. Gan Hēras, gan Atēnas sievietes pievelk spēcīgi varas cilvēki, kā Zevs. Atēna neizjūt seksuālu greizsirdību, ja šķiras, tad īpaši nepārdzīvo, var saglabāt labas attiecības ar bijušo vīru, pat turpināt biznesa attiecības.

Psiholoģikas grūtības
Nekad nezaudē galvu, sirdi un paškontroli. Iet zelta vidusceļu, nekļūst par citu vai pašas jūtu upuri. Rīcība nav impulsīva, nevada iracionālais.
Cēlonis – psiholoģisko bruņu nēsāšana.

Izaugsmes ceļi
Pāraugt dievietes robežas, kultivējot citas, proti:

• pievēršanās sev – vairāk atslēgties no biznesa, darbības. Harmoniju dod rokdarbi (šūšana, aušana, podniecība, utt.)
• bērna skatījuma atgūšana – nekad nav bijusi bērns (piedzima pieaugusi), jāraugās ar plati atvērtām acīm, jāmācās ieklausīties svešā pieredzē ar jūtām, jāļauj, lai citi par viņu parūpētos, jāļaujas spēlei, smiekliem, raudām, apkampieniem.
• Mātes atklāšana (meita bez mātes) – ir derīgi apgūt matriarhālās sievišķās vērtības.

Hestija 

Mājas pavarda un tempļa dieviete, vieda sieviete un jaunava (romiešu Vesta)

Bija pavarda jeb apaļā pavarda, degošās uguns dieviete, vismazāk pazīstama. Simbols – aplis. Ne templi, ne māju neuzskatīja par apdzīvojamu, kamēr tajā neiegāja Hestija. Viņa šīs abas vietas darīja svētas ar savu garīgo klātbūtni un ar svēto uguni, kas deva gaismu, siltumu un iespēju gatavot ēdienu.

Hestija koncentrējas uz iekšējo subjektīvo pieredzi, piemēram, meditējot viņa ir pilnībā iegrimusi šajā nodarbē. Viņas ceļš uz izpratni ved caur ielūkošanos sevī un intuitīvu notiekošā saprašanu. Tas ļauj nākt saskarē ar savām vērtībām, koncentrējoties uz personiski nozīmīgo. Šī iedziļināšanās sevī rada skaidrību apstulbinošajā detaļu daudzveidībā, kas konfrontē mūsu 5 maņas.
Hestija var pat emocionāli distancēties un kļūt neuzmanīga pret savu apkārtni, jo viņai pašai ir savas sāpes.
Šī atrautība ir raksturīga tikai dievietēm jaunavām. Hestija meklē klusumu, ko visvieglāk ir rast vientulībā.

Mājas un tempļa pavarda sargātāja. Hestija ir aktīvs sieviešu arhetips, kuras mājas uzturēšanu kārtībā uzskata par jēgpilnu, nevis apnicīgu darbu. Pavarda sargāšana ir līdzeklis sevis un savas mājas sakārtošanai. Mājas darbu veikšana ļauj koncentrēties, tā ir salīdzināma ar meditāciju. Viņa to veic, jo redz šim pasākumam vērtību. Tā viņa gūst iekšējo mieru. Hestijas sieviete mājas soli veic ar sajūtu, ka viņai ir ļoti daudz laika. Viņa ir „šeit un tagad” ar visu savu būtību.
Hestijas arhetips uzplaukst reliģiskajās kopienās, kur tiek kultivēts klusums.

Gudra veca sieviete Ja sievietes arhetips ir Hestija, tad notikumi viņu neietekmē tā, kā citus. Viņa nav pieķērusies cilvēkiem, rezultātiem, kaislībām, prestižam un varai. Viņa savu veselumu sajūt bez visa tā. Viņas ego necieš, jo identitāte tai nav svarīga, tā nav atkarīga no ārējiem apstākļiem, tai piemīt iekšēja brīvība un harmonija. Šāda distancēšanās arhetipam piešķir „viedas sievietes” kvalitāti. Ja sievietes personībā ir Hestijas klātbūtne, viņas dzīve ir jēgas pilna. Hestijas apļveida pavards ar svēto uguni centrā ir mandalai līdzīgs, veseluma un pilnības simbols.

Hestijas kultivēšana. Hestiju var rast rāmā vientulības un kārtības izjūtā, kas rodas, iegremdējoties mājas darbos. Sievietei ir jāizbrīvē laiks un jāatrod vieta, it īpaši, ja viņas dzīve ir pārsātināta ar aktivitātēm un attiecībām. Lai līdzinātos Hestijai, tad sievietei nepieciešams pievērsties vienam uzdevumam, vienai jomai vai vienai telpai. Jāsaplūst ar šo uzdevumu.

Hestijas sieviete. Klusa, neuzbāzīga persona, kuras klātbūtne rada siltumu un mierpilnas kārtības gaisotni. Parasti intraverta sieviete, kas izbauda vientulību.

Darbs. Nesniedz gandarījumu konkurētspēja darbā, trūkst ambīciju un dzinuļu, nevēlas atzinību, varu un izvirzīšanās stratēģijas ir svešas. Var labi izpausties profesijā, kur nepieciešams miers un pacietība.

Seksualitāte. Ja ir izteikts Hestijas arhetips, tad seksualitāte viņai nav īpaši svarīga. Ir apmierinātība ar to, kas ir.

Laulība. Atbilst vecmodīgajai idejai par „labu sievu”. Ir laba mājasmāte. Nav ambīciju ne pret sevi, ne pret vīru (nesacenšas un nepiesienas tam). Viņa neflirtē, nav gadījuma sakaru. Var izskatīties kā atkarīga sieva, kas ērti dzīvo tradicionālo ģimenes dzīvi, taču tas ir maldinoši. Nav vajadzīgs vīrietis, lai justos emocionāli piepildīta.

Psiholoģiskās grūtības
Trūkst negatīvisma. Nav raksturīgi parastie potenciālie patoloģijas modeļi. Nav saistīta ar citām dievietēm un mirstīgajiem, ar nošķirtības modeli, kas sievietei var likt justies vientuļai un izolētai. Trūkst tēla jeb personas.

Izaugsmes ceļi

1. veidošanās par sociāli adaptētu personu – tā ir maska, ko cilvēks rāda pasaulei, tātad jāveido apzināti persona, visu pārdomājot, lai to atspoguļotu;
2. pašpārliecinātības iemantošana, spēja būt pašpārliecinātai un uzstājīgai, jāattīsta Artemīda, Atēna.

Ievainojamās dievietes: Hēra, Dēmetra, Pērsefone.

Tās ir laulības dieviete Hēra, auglības un zemkopības dieviete Dēmetra un pazemes valstības dieviete Pērsefone.
Personificē arhetipus, kas pārstāv sievietes tradicionālās lomas – sievu, māti, meitu. Uz attiecībām orientētas dievietes, kuru identitāte un labklājība ir atkarīga no nozīmīgām attiecībām.
Uzmanības fokusā ir cilvēki, nevis sasniegumi vai neatkarība, vai jauna pieredze, vai iekšējais stāvoklis.
Viņu motivācija ir attiecību balva – atzinīgs novērtējums, mīlestība, uzmanība, vajadzība apprecēties, rūpēties. Sieviešu lomu piepildīšana dod dzīves jēgu.

Vārīgās dievietes tika vajātas. Hēru pazemoja un apvainoja vīrs Zevs, kurš neprata novērtēt viņas vajadzību pēc uzticības. Dēmetras ciešanas tika ignorētas. Abas tika arī izvarotas. Sievietes, kuras iekšēji līdzinās šīm dievietēm, un kuru apziņas veids ir izkliedētā apzināšanās, arī var kļūt par upuri.

HĒRA

Laulības dieviete – svēto saišu sargātāja un sieva(romiešu Junona)

Majestātiskā, karaliskā, skaistā Hēra, bija laulības dieviete, Zeva sieva. Pārstāv divus pretējus aspektus: tika godāta un pielūgta rituālos kā varenā laulības dieviete, bet Homēra nomelnota kā atriebīga, ķildīga un greizsirdīga spītniece.

Sieva. Galvenokārt pārstāv sievietes ilgošanos būt sievai. Sieviete ar spēcīgu Hēras arhetipu bez partnera jūtas absolūti nepilnvērtīga, viņu motivē „dievietes dotais” instinkts pēc laulības. Vajadzīgs – prestiža, cieņa, gods, vēlas tikt atzīta „kā vīra kundze”. Ārējās prasības - ..dzimtsarakstu nodaļa, laulības, ceremonija baznīcā. Apprecēšanās – dzīves galvenais sasniegums. Hēras arhetips tiek ar varu uzturēts. Spēja veidot attiecībasSniedz spēju saistīties, būt uzticamai, uzticīgai, izturēt un pārvarēt grūtības kopā ar partneri.

Hēras sieviete. Mūsdienu Hēra ir viegli pazīstama, tā ir laimīga, kas rod piepildījumu kā starojoša līgava pa baznīcas eju dodoties pretī gaidošajam līgavainim. Tā ir spītējošā Hēra – pievilta sieva, ar naidu pret otru sievieti. Hēra ir iemiesojusies neskaitāmās sievietēs – „kundzēs”, kurām bija raksturīga nevainības saglabāšana pirms kāzām vai vismaz līdz saderināšanās brīdim, kuras pēc tam gadu desmitiem bija uzticamas sievas un kļuvušas atraitnes, pārtika no sociālās apdrošināšanas. Ir apmierināta, ka vīrs ir viņas dzīves centrs. Viņas parasti „veiksmīgi” apprecas.

Darbs. Darbs ir sekundārs, tāpat kā mācīšanās koledžā. Var būt izcili darba sasniegumi, bet ja nav ģimene, tad vērtība tam pazūd, cieš neveiksmi pašas acīs.

Seksualitāte. Seksualitāte un laulība sader kopā. Saglabā jaunavību līdz precībām, ja neaktivizējas Afrodītes tips, tad nejūt orgasmu.

Laulība. Kāzu dienu uzskata par vissvarīgāko dzīvē, vidusmēra Amerika ir vide, kurā var uzplaukt un ziedēt daudzas Hēras sievietes. Vīri un sievas brīvdienas un atvaļinājumu pavada kopā. Arī korporatīvā dzīve ir viena no tām jomām, kas piemērota Hēras sievietei. Hēras sievietes laime atkarīga no viņas vīra atdeves, no tā, cik svarīga viņam ir laulība un kā viņš novērtē sievu. Hēra tiecas pēc veiksmīgiem vīriešiem, bet viņi ir veiksmīgi,  jo ir salaulājušies ar savu darbu.  Laikmetīgie vīri Zeva līdzinieki bieži vien izmanto laulību kā sociālās fasādes daļu.
Ja Hēra ir neapmierināta, tā piecieš nepilnības vai pat sliktu izturēšanos, bet nešķiras, jo jūtas precēta savā dziļākajā būtībā, neakceptē šķirtas sievas statusu. Ja vīrs vēlas Hēru pamest citas sievietes dēļ un to viņai pasaka, viņa nevēlas to dzirdēt.

Psiholoģiskās grūtības

Piemīt destruktīvisms, jāsaprot savas grūtības.

Izaugsmes ceļi
Jāsaprot vājās vietas, lai to pārvarētu. Ir gatava apprecēties ar pirmo cienījamo vīrieti, kurš gadās dzīves ceļā un to uzrunā. Jānoskaidro, kādu vīrieti tās vēlas, kāds raksturs, cik emocionāli nobriedis viņš ir, cik svarīga ir uzticība, vai gatavs noenkuroties, cik piemēroti viens otram.

DĒMETRA 

Auglības un zemkopības dieviete, māte un barotāja.

Mātišķais arhetips. Sieviete ar spēcīgu Dēmetras arhetipu ilgojas būt māte, fiziski, psiholoģiski vai garīgi barot. Šis spēcīgais arhetips var noteikt sievietes dzīves kursu, var būtiski ietekmēt citus cilvēkus viņas dzīvē un var radīt depresiju, ja vajadzība kādu barot tiek atraidīta vai izjaukta.

Bioloģiskajā līmenī Dēmetra pārstāv mātes instinktu – bērna ieņemšanu un dzemdēšanu. Tas ir nepārvarams spēks ieņemt bērnu. Sieviete var gluži labi apzināties šo instinktu un spēt izlemt, kad viņa piepildīs šo dziļo vēlmi. Ja zemapziņā valda Dēmetra, viņa var „negaidīti” atklāt, ka ir stāvoklī.

Var izpaust dažādus mātes aspektus: Barotāja, Neatlaidīgā māte, Bēdīgā māte (tieksme uz depresiju), Destruktīvā māte. 

Dēmetras sieviete. Galvenokārt tā ir mātišķa. Attiecībās barojoša, atbalstoša, izpalīdzīga, dodoša. Piemīt mātes Zemes aura. Būtne, kas stāv ar abām kājām uz zemes. Paveic visu, kas ir jāpaveic, būdama praktiska un siltuma iemiesojums. Dāsna, ekstraverta, altruistiska, uzticīga, stabila un atkarīga.

Darbs. Profesiju izvēlas tādā virzienā, kur ir saistība ar rūpēšanos un palīdzību citiem cilvēkiem. Vilina tradicionāli sievišķīgas profesijas: skolotāja, sociālā darbiniece, mediķe, medmāsa, ārste, psihoterapeite, rehabilitācijas ārsti, pediatri (Dēmetras noslieces).

Attiecības ar vīriešiem. Dēmetras sieviete pievelk vīriešus, kuriem patīk mātišķas sievietes. Parasti viņa nav tā, kura izvēlas vīrieti. Viņa tikai atbild vīrieša vajadzībai pēc tās un var pat būt kopā ar vīrieti aiz žēluma. No vīrieša daudz negaida, viņai šķiet, ka „vīrieši ir tikai mazi zēni”.
Izplatītākais pāra tips, kurā sieviete ir Dēmetra, pielīdzināms modelim „Lielā māte un dēls mīlētājs”, arhetipiskais mātes-dēla modelis, kuram nav nekā kopēja ar vecuma atšķirībām. Parasti viņš ir talantīgs, jūtīgs vīrietis, kuram liekas, ka citi viņu pārprot, nenovērtē viņa izcilību; nenobriedis, egocentrisks dēliņš, nevis vīrietis. Dēmetrai šķiet, ka pasaule pret viņas „zēnu” ir netaisna.
Otrs tipisks Dēmetras partneris ir vīrietis, kurš grib turpināt dzīvi ar „mammu”, kad īstās mammas vairs nav blakus, lai viņa būtu mīloša, atbildīga, aprūpētāja. Viņš vēlas būt pabarots, apģērbts, laikā aizvests pie daktera un arī ievests sabiedrībā.
Vajag īstu vīrieti, lai nebūtu apdraudēti Dēmetras pašas bērni.

Psiholoģiskās grūtības

1. Nespēj atteikt uzmanības vai palīdzības lūdzējiem. Šis barošanas instinkts ar palīdzību saistītā profesijā var sievieti izsmelt un novest pie noguruma un apātijas, kuru pamatā ir „pārdegšana”. Jāmācās pateikt „nē”.
2. Mātes instinkts. Dēmetras sievietei jābūt spējīgai izvēlēties, kad un no kura viņai būs bērns. Nogurums, galvassāpes, menstruāciju krampji, čūlas simptomi, augsts asinsspiediens un muguras sāpes ir raksturīgas Dēmetras sievietei, kura nespēj atteikt vai dusmojas, kad ir pārstrādājusies, vai ir pārāk liela atbildība par bērniem.
3. Atkarības audzināšana. Mātišķums var nest postu, jo viņai nepieciešams, lai bērns izjustu vajadzību pēc viņas. Uzraudzība padara bērnus infantilus.
4. Pasīvi agresīva uzvedība. Kad Dēmetras sieviete mēģina nomākt savas patiesās jūtas, bet tās vienalga parādās, viņas uzvedība kļūst pasīvi agresīva, netieši paužot savu aizvainojumu.
5. Depresija: tukša ligzda un tukšuma sajūta.

Izaugsmes ceļi
Nespēja saskatīt kopainu kavē izaugsmi. Dēmetru vajag nodarbināt sevis pašas labā. Kad viņa vēlas uzņemties atbildību – jāmācās pajautāt sev: "Vai man to vajag? Vai es vēlos to darīt?"

Dieviete Pērsefone (romiešu Prozerfīne vai Kora)

Jaunava, pazemes valdniece, jūtīga sieviete un mātes meita. Viņu pielūdza gan kā jaunavu Koru, gan kā pazemes valdnieci. Skaista, jauna dieviete, saistīta ar auglības simbolu – granātābolu, labību, sēklām, vilinošu narcisi. Kā pazemes valdniece ir nobriedusi dieviete, kura pārvalda pazemes iemītnieku dzīvi un piepilda savas vēlmes.

Pretēji Hērai un Dēmetrai, kuras pārstāv arhetipiskos modeļus, kas saistīti ar spēcīgām destruktīvām jūtām, Pērsefone kā personības modelis to neizjūt kā kaut ko nepārvaramu. Jo Pērsefone veido tādu personības struktūru, kas nevis virza sievieti uz darbību, bet ļauj, lai to dara citi: viņas rīcība ir piekāpīga, bet attieksme – pasīva. Jaunava Pērsefone ļauj arī sievietei justies mūžīgi jaunavīgai. 

Kora – arhetipiska jaunava. Kora bija jauna meitene, kas nezināja, kas viņa ir un neapzinājās savas vēlmes un spēku. Daudzas sievietes pirms laulībām vai karjeras jūtas kā Kora. Citas paliek jaunavīgas visu dzīvi, nesaistītas attiecībās, darbā vai izglītības mērķos, pat ja tām reāli ir gan attiecības, gan darbs, gan izglītība. Lai arī ko viņas darītu, tas neliekas „īsti”. Mūžīgās pusaudzes, neizlēmīgas par to, kas vēlas būt, gaida uz „kaut ko”.

Mātes meita. Pērsefone un Dēmetra pārstāv izplatītu mātes-meitas modeli, kurā meitai ar māti ir pārāk tuvas attiecības, lai meita veidotos par neatkarīgu personību. Modeļa moto: „Māte zina labāk.” Pērsefones meitene vēlas patikt mātei, būt „laba meitene” – paklausīga, piekāpīga, piesardzīga un bieži vien pasargāta no pieredzes, kas satur kaut mazāko riska niansi.
Māte ieaudzina atkarību ar savu neatkarību un stiprumu, lai meitu paturētu savā tuvumā.
Ja tēvs ir kundzisks, tad viņš sekmē meitas atkarību.
Šim ģimenes spiedienam pievienojas arī kultūra, kurā dzīvojam, kas sievišķo saista ar pasīvu, atkarīgu uzvedību. Meitenes tiek mudinātas uzvesties kā Pelnrušķītes, kas gaida uz prinča parādīšanos vai kā Apburtā princese, kas gaida atmodināšanu. Pasivitāte un atkarība ir daudzu sieviešu pamatproblēma, jo apkārtējā vide neveicina arhetipa un tātad arī citu personības aspektu attīstību.

Bērns – sieviete. Pirms nolaupīšanas Pērsefone bija bērns-sieviete, kas neapzinājās savu seksuālo pievilcību un skaistumu. Kaut arī viņai patīk vīrieši, viņai trūkst kaislīguma, lai tiem patiktu (bieži nav spējīga uz orgasmu). 
Pavadone pazemes valstībā. Lai arī Pērsefones pirmā pieredze ar pazemi radās, esot nolaupīšanas upurim, viņa kļuva pazemes valdniece, citu pavadone šajā ceļā. Šis arhetipiskais aspekts attīstās kā mātē, tā arī pieredzes un izaugsmes rezultātā. Simboliski pazeme var nozīmēt psihes dziļākos slāņus, vietu, kur ir „paglabāts” personiski neapjaustas atmiņas un jūtas, kur mīt tēli, ieradumi, instinkti, jūtas , kas pārstāv kolektīvo zemapziņu.

Pērsefone pārstāv spēju pārvietoties uz priekšu un atpakaļ starp īstenību reālajā pasaulē, kas dibinās uz ego, un neapzināto jeb arhetipisko realitāti savā psihē. Ja Pērsefones arhetips ir aktīvs, sieviete var atrasties starp diviem līmeņiem un abus integrēt savā personībā. Viņa var būt ceļvede citiem, kas savos sapņos un fantāzijās „apmeklē” pazemes valstību, vai arī palīdzēt tiem, kuri ir „nolaupīti” un zaudē saikni ar realitāti.
Pavasara simbols. Pērsefone simbolizē sievietes dzīves pavasari. Ja dzīvē notiek kas slikts, tad viņai ir iespēja uzziedēt pēc tam un atvērties jauniem iespaidiem un pārmaiņām.

Pērsefone nozīmē jaunību, dzīvessparu, jaunas izaugsmes potenciālu. Ja sievietē mīt Pērsefone, tad viņa spēj mainīties un saglabāt jaunības garu visu mūžu.

Pērsefones kultivēšana. Pērsefones arhetipam raksturīgās uztveres spējas būtu jākultivē daudzām sievietēm, īpaši svarīgi tas ir Atēnas un Artemīdas tipa sievietēm. Jākultivē spēja nogaidīt, līdz situācija mainās vai arī jūtas noskaidrojas.  Pērsefonei raksturīgā spēja būt atvērtai un elastīgai (vai piekāpīgai), jāattīsta arī Dēmetras un Hēras sievietēm, ja viņas atrodas savu cerību gūstā (Hēra) vai ir pārliecinātas, ka zina vislabāk (Dēmetra).  Jāattīsta spēja uztvert to, kas norisinās pašas dvēselē – laipnība pret sevi, nevis paškritika un nepacietība.

Pērsefones sieviete. Piemīt jaunībai raksturīgās īpašības, var izskatīties jaunāka par saviem gadiem un personībā var būt kaut kas „meitenīgs”. Personība ir slaida un lokana, kas spēj pielāgoties apstākļiem un spēcīgākām personībām. Viņa var sākt iet vienā virzienā un pēc tam to mainīt atkarībā „no vēja virziena”, atkāpties, kad spēks atslābst, un būtiski neietekmēties no pieredzes, iekams neuzķersies atbildības pilnas saistības, kas viņu mainīs.

Darbs. Var palikt vai nu par „profesionālu studenti”, vai arī sākt strādāt. Pēc vidusskolas vai koledžas ir tendence iesaistīties vairākos darbos, nekā iegūt profesiju vai veidot karjeru, jo tai patīk atrasties draugu un ģimenes tuvumā. Bieži maina darbus vai tiek atbrīvota, jo nespēj veiksmīgi paveikt uzdoto. Veic darbu, kas neprasa iniciatīvu, neatlaidību un prasmi vadīt. Labi strādā, ja tai ir priekšnieks, kam viņa vēlas patikt. Tieksme novilcināt darbus.
Ja viņa nobriest par pazemes valstības valdnieci, tad ienirst radošajā, garīgajā vai psiholoģijas jomā, kļūst par mākslinieci, dzejnieci, gaišreģi, ārstu (bet strādā bez akadēmiskajiem grādiem).

Attiecības ar vīriešiem. Pēc viņas tiecas 3 vīriešu kategorijas:

1. jauni un tikpat nepieredzējuši kā viņa;
2. „rūdīti vīri”, kurus valdzina viņas nevainība un trauslums;
3. vīrieši, kuri nejūtas ērti „pieaugušo” sieviešu sabiedrībā.

Tie ir daudz vecāki vīrieši, patriarhālā modeļa pārspīlēts variants, „maija-decembra”  partneru attiecības (jaunāka, bez pieredzes, mazāka, vājāka, mazāk izglītota un tik prātīga).

Attiecības ar vīriešiem var būt līdzeklis, ar kuru Pērsefone „tiek vaļā” no dominējošās mātes, lai stātos uz neatkarības ceļa un varbūt spēs izveidoties par izlēmīgu, noteiktu būtni.

Psiholoģiskās grūtības

1. Pērsefone sievieti virza uz pasivitāti un piekāpību. Tādējādi citiem viņu ir viegli vadīt. Kā visneizteiktāko un bezpersoniskāko no visām 7 dievietēm viņu raksturo virziena un dzinuļu trūkums. Tomēr vairāk nekā visām pārējām viņai ir doti iespējamie izaugsmes ceļi. Lai augtu, Pērsefones sievietei jāmācās veidot saistības un uzņemties atbildību. Laulība priekš viņas ir sagūstīšana un nāve, tātad saistīta ar cīņu un aizvainojumu.
2. Lamatas – rakstura trūkums. Viltīgums, melošana un manipulācija ir Pērsefones sievietes iespējamās rakstura problēmas. Netieši panāk, ko grib. Viņas var gaidīt piemērotu laiku, lai rīkotos, vai arī izmantot glaimus. Nereti izvairās no dusmām, jo jūtas atkarīgas no citu dāsnuma un labsirdības.
3. Narcisisms – ļoti centrētas uz sevi, zūd spēja kontaktēties ar citiem („Kā es izskatos? Vai runāju inteliģenti, vai esmu pietiekami apķērīga?”) Šādas sievietes stundām ilgi pavada spoguļa priekšā; citi cilvēki ir tikai tāpēc, lai varētu spoguļoties viņu acīs.
4. Depresijas izpausmes – depresijā jūtas vainīga, bezspēcīga, nokaunējusies, pazūd dibentelpā. Bēg „iekšējā pasaulē”, kad realitāte ir grūti paciešama, un svētnīca var pārvērsties par cietumu. Pakāpeniski attālinoties no realitātes, dažas Pērsefones sievietes ieslīgst psihozē. Viņas dzīvo pasaulē, kas ir pilna ar simboliskiem tēliem un ezotērisku jēgu, un viņām ir greizs priekšstats par sevi: dažreiz psihiska satura un var kalpot kā metamorfoze, kā veids, lai izlauztos no savas dzīves ierobežojumiem un aizliegumiem. Nokļūstot uz laiku psihozes varā, viņas var gūt pieeju plašākam jūtu diapazonam un dziļākai sevis apjausmai. (Ofēlija no V. Šekspīra „Hamlets”).

Izaugsmes ceļi
Jāpārvērš mūžīgā meitene par sievieti. Jāaktivizē citas dievietes, piemēram, Afrodīte (jo tās ir seksuāli vāras). Spēja izjust eksotisku reliģisku pieredzi (attīstīt priesterienes īpašības). Medija un gaišreģes spēju attīstīšana. Pazemes valstības pavadone – starp ierasto un neparasto realitāti (iracionālā pieredze).

AFRODĪTE

Alķīmskā dieviete. Mitoloģijā viņa rosināja mirstīgos un dievus iemīlēties un ieņemt jaunu dzīvību. Viņa simbolizēja mīlas pārveidojošo, radošo spēku un iedvesmoja dzejniekus un oratorus. Svarīgi radīt jaunu dzīvi: tās var būt gan dzimumattiecības, gan radošs process. Vajadzība pēc mīlestības var būt tīri seksuāla, taču bieži šis impulss ir dziļāks un pārstāv gan psiholoģisko, gan garīgu tieksmi.
Afrodīte attīsta vēlmi pazīt un būt pazītai. Ja šī vēlme noved pie fiziskās tuvības, var rasties jauna dzīvība. Ja šī savienība veidojas arī kā prāta, sirds un gara vienība, izaugsme noris psiholoģiskajā, emocionālajā un garīgajā sfērā. Attiecības nenozīmē tikai romantiku un seksu. Platoniskā mīla, dvēseļu savienība, dziļa draudzība un saskaņa – tās visas ir mīlestības izpausmes.

Afrodītei ir unikāla, pašai sava apziņas kvalitāte. Tā ir koncentrēta un vienlaikus uzņemt spējīga, intensīvāka nekā ievainojamo dieviešu izkliedētā apziņa, pret objektu uzmanīgākā nekā jaunavīgo dieviešu fokusētā apziņa. Viss, kas redzams, ir rampas gaismā. Viss, ko mēs redzam Afrodītes apziņas zeltainajā gaismā, kļūst fascinējošs – vienalga kas.  Viņa rada enerģētisko lauku,  kurā tiek ģenerēta enerģija, augsts enerģētiskais fokuss, tiek zaudēta laika sajūta.

Visskaistākā no dievietēm. Saistās sievietes mīlas jūtām, skaistumu, tieksmi pēc izpriecām, seksualitāti un jutekliskumu. Afrodīte kā sievišķīgs spēks var būt tikpat prasīga kā Hēra un Dēmetra. Kad sieviete iemīlas kādā, kurš mīl arī viņu, tajā brīdī ir Afrodītes arhetipa personifikācija. Ja šis arhetips ir vadošais, viņa iemīlas bieži un viegli. Piemīt tā saucamais seksapīls – personiskais magnētisms, kas ievelk citus šajā erotiski uzlādētajā laukā.

Radošā izpausme. Gan caur fizisko (ieņemšana), gan darba izpausmē izaug no intensīvas un dedzīgas iesaistīšanās, vienalga, vai tas nozīmē divu cilvēku savienošanos vai tā ir glezna, deja, muzikāla kompozīcija, skulptūra, dzejolis, jauna teorija, kas uz laiku ir visaptveroša un fascinējoša. Radošums – juteklisks process.

Afrodītes sieviete. Būtnes pievilcība, nevis tikai izskats. Ir personiskā harizma – magnētisms, kas savienojumā ar fiziskajiem dotumiem sievieti padara par Afrodīti. Ja Afrodīte ir visas sievietes personības aktīva daļa, tad viņa nesaista vīriešu uzmanību.

Darbs. Darbs, kas Afrodītes sievieti neaizrauj emocionāli, viņu neinteresē. Patīk dažādība un intensitāte. Veic labi tikai to darbu, kas radoši viņu bagātina. Tāpēc vairāk saistīta ar mākslu, mūziku, rakstniecību, deju, teātri.

Attiecības ar vīriešiem. Tiecas pēc vīriešiem, kas nav īpaši piemēroti. Ja nav citu dieviešu ietekmes, viņa bieži vien izvēlas, kas atbilst pašas dievietes Afrodītes izvēlei – radošus, sarežģītus, untumainus un emocionālus.

Laulība. Ja Afrodītes arhetipā ir Hēra, tad laulība bieži vien ir ilgstoša, monogāma, ar dzīvīgumu, seksualitāti un kaislību.

Psiholoģiskās grūtības. Ja iekļūst instinktīvi seksualitātē, tas kalpo kā slazds.